sagrimt

sagrimt, stark sinken, sich senken, versinken Spr.: akmens laikam sagrimis LP. VII, 356.

Avots: ME II, 629


sagrimt

sagrimt: zirgam staigumā kājas sagrima Warkl. tâ atlaidēs ceļš, ka nevarēja patikt uz priekšu: zirgam da luocītavām sagrima AP. milti sagrima upes dibinā Pas. XI, 307. viņš ... sagrima atkal sevī A. Upītis Pirmā nakts 53. ve̦zums sagrimis uz vienu pusi Saikava.

Avots: EH XVI, 410