sagubt

sagubt, intr., sich krümmen, bücken, einsinken, zusammenfallen: meita sēdēja . . . uz priekšu sagubusi RA. ve̦ctē̦vs iet sagubis Dond. nepārgruozīdams savu sagubušuo stāvu Alm. Kaislību varā 91. krūmi tik tâ vien sugubuši MWM. VIII, 881. siena kaudze stipri sagubusi(es) Dond.

Avots: ME II, 631