kãja (li.
kója), Demin. verächtl.
kãjele,1) der Fuss, das Bein der Menschen und Tiere: kājas kâ stabi od.
kluči, von plumpen, steifen Füssen. gaŗas kājas kâ stārķim. kājas kâ diegā pakārtas, flinke Beine Etn. IV, 42.
kleinas, kluinas, leinas kājas, schiefe Beine. kājas gurst, ļuodzās, lūst. vai tev kājas nuopuvušas? sind deine Füsse abgefault? so fragt man einen Saumseligen. puņķis aiz juostas - jē̦ra kāja zuobuos - von einem jugendlichen Raucher. pūš, skrien, kuo kājas ne̦s, er läuft, was das Zeug hält. beidzuot kājas nene̦s vairs LP. V, 361.
aizlikt, likt, šaut kāju priekšā, ein Bein stellen, vorhalten: un pietikt ja var, šauj kāju vēl priekšā Dünsb.
kājas atpūtināt, erholen, ausruhen lassen. kājas aut,a) die Füsse bekleiden,b) mit
uz od. abhängt Infin.,
sich wozu anschicken, sich bereiten: neveiklītis kājas ava uz tā mana augumiņa Ltd. 1868.
nakti zagļu virsnieks avis kājas sudraba āzi spert LP. VI, 347.
raže̦ni kājas celt, stattlich schreiten: kāju celt od.
spert, den Fuss setzen: tur ne˙viens vairs kāju nespēris LP. VII, 258.
jaunas kājas dabūt, junge Beine bekommen, rascher laufen können. ceļa kāju dzert, den Abschiedsschluck trinken. zirgs iet, kājas kapādams, mit den Füssen stampfend. laist kājas vaļā od.
kājām vaļu od.
likt oder
ņemt kājas pār (par) ple̦ciem (vgl. frz.
prende ses jambes à son cou und
tage benene paa nakken], das Hasenpanier argreifen, die Beine in die Hände nehmen. Sprw.:
ņem kājas pār ple̦ciem un laid ļe̦kas vaļā. ņem kājas pār ple̦ciem, kuņģi padusē. lauzīt kājas, sich die Beine ablaufen: kuo es tur kājas lauzīšu LP. VI, 594.
pamest vieglu kāju, sich fix wohin begeben: nez vai nede̦rē̦tu rītā pamest vieglu kāju uz labu laimi JU.
kājas vilkt, die Füsse schleppen: ķēve tikkuo kājas ve̦lk LP. IV, 77.
kājām baili, vaļu od.
ziņu duot, das Hasenpanier ergreifen A. XV, 2, 236.
kājām iet, zu Fusse gehen. labāk kājām baznīcā, kâ braukšus tirgū. dievs duod tam svina kājas, lai kājām nestaigātu BW. 8431.
muļķītis knāšām kāām aizsteidzas pie ķēniņa meitas LP. IV, 152.
[vai vēl kājām U.,
ist er noch auf?] kājām mīt, mit Füssen treten, verächtlich behandeln: min valuodas kājiņām Ltd. 1202.
ja lustīgs nedzīvuoju, visi mina kājiņām 2177. kājās būt,a) auf den Beinen, auf sein: saimnieks bija jau kājās;b) im Gange sein, losgehen: ragana kājās un nu nāk, lai dimd LP. IV, 91.
nu bija kaŗš (dumpis, ienaids, lē̦rums) kājās LP. VI, 591.
kājās celties, sacelties,a) sich auf die Beine richten, sich erheben: ceļaties kājiņās, ve̦cu bišu bitenieki Ltd. 1492;
b) sich erheben, sich empören: pret varmācību. kājās mesties, sich auf die Beine machen. kurpes, zeķes aut kājās, anziehen. baltas zeķes un me̦lnas kurpes tai kājās. es strādāju dienu, nakti, man nav bikšu kājiņā, ich habe keine Hosen an BW. 27966, 4.
mesties, krist ap (pie) kājām, zu Füssen fallen. ceļš ir man apakš (pa) kājām, ich muss mich auf den Weg begeben. ar vienu kāju kapā stāvēt, mit einem Fusse im Grabe stehen. tu laikam šuorīt esi ar kreisuo kāju nuo gultas izkāpis, von einem Verdriesslichen Etn. III, 140.
iet kâ ar kuoka kājām, plump, wie auf Stelzen gehen. zaķītis spēra manu tē̦vu ar pakaļas kājiņām (auch ohne
ar) BW. 3050.
nuo bē̦rna kājas od.
nuo [kuopš] bē̦rnu kājām bij apsirdzis Kaudz. M.
jau kuopš bē̦rnu kājām bij apsirdzis Vēr. II, 1005.
nabaga zirdziņi krīt nuo kājām zemē, sinken vor mündigkeit zusammen. pa kājām būt, kulties, pīties,a) im Wege hinderlich sein: es e̦smu tikai pa kājām Rainis;
b) unter die Füsse, auf die Erde: savas ne̦samas drēbes nuosviedis pa kājām Lautb.;
c) den Weg unter die Füsse begeben: rītu ve̦cākai meitai ceļš pa kājām pie ve̦lna LP. IV, 137;
d) gemäss, entsprechend: jaunie zābaki man pa kājām, zābaks pa kājai. uz kājām stāvēt, auf den Füssen stehen; uz kājām pacelties, sich auf die Beine aufrichten. ieliet, tukšuot uz uotras kājas, einschenken, leeren ein zweites Glas, denn auf einem Beine ist nicht gut stehen. uz grūtām kājām od.
grūtās kājās od.
uz tādu ļaužu kājām būt, palikt, schwanger sein, werden: viņa paliek uz tādu ļaužu kājām LP. IV, 119;
e) von lebenden Wesen auf andere Dinge übertr. zur Bezeichnung des unteren Teiles derselben: [saivas kājas, die"Füsse"der Netznadel bei Bielenstein Holzb. 647;
gultas, krē̦sla, ratiņa kājas, die Füsse des Bettes, Stuhles, Spinnrockens, [s. Bielenstein Holzb. 385];
arkla, lemesnīcas ķajas, die Pfluggabeln L., Etn. II, 157;
siena kaudzes kāja, die Unterlage des Heuhaufens; krāsns kāja, das Fundament des Ofens U. [s. Bielenstein Holzb. 471].
pīpei galviņa ar alvas kājiņu Kaudz. M.
tev būs taisīt arī mazgājamuo trauku nuo vaŗa un viņa kāju arīdzan nuo vaŗa II Mos. 3, 18.
pie kalna kājām bija viesnīca Lautb.
kuoku, baļķi nuolaist nuo kājas, einen Baum fällen. šis kuoks jau bija uz kājas sakaltis. rudzi jau uz kājām sāk pūt, der Roggen, noch nicht gemäht, fängt an zu faulen. pupāji, atstājuot tik ilgi uz kājām (nepļautus), kamē̦r pākstes ienākas, sakalst Konv.
2 3334.
durvis līdz kājai (kājām) od.
līdz kāju galam vaļā, die Tür ist sperrweit offen. līdz kājai vārtus vēra BW. 17965.
zemes kāja, der Wurzelkeim am Saatkorn: rudzi pa nakti jau izlaiduši zemes kāju Serb.
(tīkla) šņuorītes sauc par kājiņām un viņās iesien akmiņus, lai tiķlu gremdē LP. VI, 167 [vgl. Bielenstein Holzb. 649];
3) der Ausläufer, etwas, was sich von etw. abzweigt, wie ein Fuss sich in ein anderes Gebiet hineinerstreckt: jūŗas kāja, die Bucht, der Meerbusen: visa jūŗa sasalusi, jūŗas kāja nesalusi BW. 14802.
meža kāja, kur mežs iestiepjas laukā vai pļavā; pļavas kāja, tur pļava iestiepjas meža vai laukā; tīruma kāja, kur tīrums iestiepjas pļavā; ūdens kāja, eine schmale, fussähnliche Bucht im See. kāja od.
zemes kāja, die Halbinsel Druw., Serb. Ebenso
purva kāja; sasaluse purva kāja BW. 15458, 5;
4) Bezeichnung von Pflanzen mit einem vorangehenden Gen.:
gaiļu kājas, Schlüsselblume (primula officinalis) Dond.;
dzērvju od.
vārnas od.
varžu kājas, Sumpfblutauge (comarum palustre) RKr. II, 69, III, 70, Etn. I, 30;
stārķa kājas, eine Blume Kleinb.;
vistu kājas, eine Blume Etn. III, 159;
5) kājiņa, oft mit dem Attribut
mazā, trešā, das männliche Glied Frauenb., Illuxt;
6) kājiņas, ein Art Flaschenzug am Webstuhle [s. Bielenstein Holzb. 406];
7) kājiņas, ein Hemdmuster RKr. XVII, 27;
8) me̦lnās kājas, eine Kohlkrankheit Peņģ. Sakņu dārzs 29;
9) utu kājas, ein Teil der Fischmehr Zarnikau;
10) kuoka kāja U., Stelze. -
[Zu apkāļas? Petersson Ar. u. arm. Stud. 105 vergleicht arm. k'ayl "Schritt".]Avots: ME II,
186,
187,
188