sakārpīt
sakā̀rpît, tr., zusammenscharren, -kratzen; scharrend, kratzend erreichen, erlangen Dond.
Avots: ME III, 648
Avots: ME III, 648
sakārpīt
sakā̀rpît,
1): skuķis (ar ruokām) sakārpījis smiltis sev vis˙apkārt Salis; ‡
2) scharrend zerstören (?)
Salis: vistas sakārpījušas visu lecekni.
Avots: EH II, 416
1): skuķis (ar ruokām) sakārpījis smiltis sev vis˙apkārt Salis; ‡
2) scharrend zerstören (?)
Salis: vistas sakārpījušas visu lecekni.
Avots: EH II, 416