I sakûdinât, sakūdît, tr., aufstacheln, aufreizen, aufhetzen: viņš jau tâ netur uz mums laba prāta, bet tā sieva viņu vēl vairāk sakūdina Hasenp. n. Etn. III, 67. puisis sakūdināja (sakūdīja) meitu, lai neklausa saimniecei Dond. kaimiņi pret viņu sakūdīja suomus LP. VII, 339. tev le̦c acīs tādi, kurus viņi sakūdījuši Blaum. viņš ir gribējis mūs apmāt un sakūdīt Kaudz. M. 47.

Avots: ME II, 660

II sakūdināt, verwirren, verscharren Für. I (unter ružināt).

Avots: ME II, 660