saka

I saka, die Sage L. - saku vecis Drosth., Austriņš Vērpetē 6, der Prediger (verächtlich) der Herrnhuter: par saiešanas tē̦vu jeb saku veci būt MWM. VII, 503. viņam tur bija tāda saka (sakāmais), er hatte da solches zu sagen Gr.- Buschhof. Zu sacît.

Avots: ME II, 642


saka

I saka: die Sage - auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 64; saku vecis - auch Smilt. n. RKr. XX, 84.

Avots: EH XVI, 415


saka

II saka (li. šakà "Ast, Flussarm"),

1) eine Verästelung
Warkl. (beim Baum), Bielenstein Holzb. 563; die Verästelung eines Stromes od. Flusses ebenda 388, z. B. Saka, der linke Nebenarm der Düna bei Holmhof;

2) s. sakas`. Hierher vielleicht auch das Demin. sakiņi "?": sieva nee̦suot ne˙maz vē̦rpusi, un kad vīrs [tuo] pāmācījis, tad bārusies, ka sakiņus nenuocē̦rtuot, vīrs nu gājis uz mežu sakiņu cirst LP. VI, 353 (aus Erlaa). Vgl. sakas II,

Avots: ME II, 642


saka

II saka,

2): eines der beiden Kummethölzer
Iw., Schnehpeln, Siuxt: katrā pusē rīkiem viena s.

Avots: EH XVI, 415


saka

*III saka od. *saks, der Sack: riecins (kancītis 31093) sakā, vērdiņš makā, skāba dzira druvnesī BW. 29252 (aus Neu - Rosen). Mit hochle a aus e, und aus estn. sekk "Säckchen"?

Avots: ME II, 642


saka

IV saka, in der Verbindung linu saka, eine Handvoll Flachs Oppek. n. U.: tē̦vam zagu linu saku (Var.: sauju ) BW. 7020 (aus Lettin). tu taisi par daudz lielas (linu) sakas Mar. linus sataisa sakās un tad uzliek uz linu mašīnas malšanai Mar, Aus estn. sakk "Büschel"?

Avots: ME II, 642


saka

IV saka: auch Pilda, Strods Par. vōrdn. 161.

Avots: EH XVI, 415


saka

*V saka od. *saks "?": nabadziņš gavil˜ēja zaļu saku (Var.: zaļa sauta ) gŗaviņā BW. 31168, 3 var. Zu li. šakė "ein die Frucht abtreibendes Kraut; der Sadebaum"?

Avots: ME II, 643