sakaķēt
sakaķêt, tr., fertigkatzen (auf eine grössere Menge von Objekten bezogen): baļķi jau sakaķē̦ti LP. IV, 155.
Avots: ME II, 643
Avots: ME II, 643
sakaķēt
sakaķêt,
1): auch AP.; ‡
2) "?": baļķi sakaķē̦ti viens uz uotra un nuosūnāti lai Siuxt. ‡ Refl. -tiês Saikava, "katzend" sich überanstrengen:
par daudzi tu esi sakaķējies un nu būsi slims.
Avots: EH XVI, 415
1): auch AP.; ‡
2) "?": baļķi sakaķē̦ti viens uz uotra un nuosūnāti lai Siuxt. ‡ Refl. -tiês Saikava, "katzend" sich überanstrengen:
par daudzi tu esi sakaķējies un nu būsi slims.
Avots: EH XVI, 415