saklaigât, tr., zusammenschreien, (wiederholt) schreiend zusammenrufen Spr.

Avots: ME II, 648

saklaigât, ‡ Refl. -tiês, einander laut zurufen: mazu cilvēciņu saimīte tur saklaigājās kuopus ar pavasaŗa putniem Sārts Druvas san 272.

Avots: EH XVI, 417