saklauvēt

‡ saklaũvêt,

1) klopfend (mehrere) aufwecken
Dunika u. a.: s. puišus;

2) klopfend (klappernd) zusammenzählen (?):
skaitļus ... atzīmē̦dams savā blokā un pēc tam uz skaitāmiem kauliņiem saklauvē̦dams A. Upītis Ģertr. 69;

3) verprügeln (?):
dzirdēju klētī klauvējam; mūs[u] brālis tautu meitu saklauvēja Tdz. 47763.

Avots: EH XVI, 417