saklesēt

saklesêt,

1) auffressen:
s. visu bļuodu Jürg., Golg., Gr.-Buschhof, Warkl., Zögenhof;

2) "zusammenschwatzen":
s. visādus niekus Warkl. Refl. -tiês. sich sattfressen: saklesējies tâ, ka nevar vairs kustēties Ruj.

Avots: ME II, 650