sakuldināt

sakuldinât, tr., durchschütteln (perfektiv): jūŗa ir vē̦tras sakuldināta Latv.; zerprügeln lassen L.

Avots: ME II, 658


sakuldināt

sakuldinât: sievas ... atraisīja vaļā linu grīztes, sakuldināja ("?") tās, un sprēslenīcu galuos izauga baltas kuodeļas Virza Straumēni 3 311.

Avots: EH XVI, 420