sakurzāt

sakurzât Wid., Grosdohn n. Etn. I, 137, sakurzuôt, sakuržât, schlecht flicken (perfektiv): salāpīts, sakurzuots iet uz mežu putnu kaut (Rätsel) RKr. VII, 1180. tas nabags brauc kâ nekâ sakuržātās ragavās Odensee. Refl. sakurâtiês, sakurzakâtiês "sapenterēties, samurkšīties."

Avots: ME III, 660


sakurzāt

sakurzât,

1): auch (mit ùr 2 ) Erlaa;

2) = sarežģît (mit ùr 2 ) Erlaa. Refl. -tiês: dzija sakùrzājas 2 Erlaa.

Avots: EH II, 421