sakutināt

sakutinât, tr., tüchtig kitzeln (perfektiv): viņš... Lati... sakutināja Latv.

Avots: ME II, 660


sakutināt

sakutinât: (fig.) bijušas smukas meitas ... apģê̦rbs vien ... sirdi sakutina Jauns. Raksti VIII, 369.

Avots: EH XVI, 421