sakûpêt, intr.,

1) verräuchern;

2) verschimmeln
Neu-Wohlfahrt, "= sašūpēt" Dond. n. RKr. XVII, 50; sakūpējis ābuoliņš;

3) in Rauch aufgehen; sinnlos vergeudet werden:
iedevu dē̦lam naudu saimniecībai, bet visa tā nauda sakūpēja vien N. -Peb.

Avots: ME II, 660

sakûpêt, ‡

4) verstauben
Salis.

Avots: EH XVI, 421