saldīt

salˆdît,

1) (li. sal˜dinti) süssen
Bielenstein Holzb. 288; Janš. Dzimtene IV, 130;

2) abschwächen (eine Drohung und dergl.)
Brasche.

Avots: ME II, 669


saldīt

II salˆdît, -u, -īju Kaltenbr., = salˆdinât II: saltums .. sāka s. meitinīti Pas. V, 450 (aus Lettg.). nesaldi mani! VIII, 218 (aus Lettg.).

Avots: EH XVI, 424