saluncinât, tr., stark wedeln (perfektiv): saluncināšuot asti LP. V, 43. Refl. -tiês, (plötzlich, eine kurze Zeit) stark wedeln: Ektors vēl jautrāki saluncinājās Saul. I, 104.

Avots: ME II, 677

saluncinât, Refl. -tiês, ‡

2) einander (mit dem Schwanz) zuwedeln:
mūsu suns saluñcinājās ar kaimiņu suni Seyershof.

Avots: EH XVI, 427