samìzt, tr.,

1) vollpissen:
kad samīzu (sc.: kažuociņu), tad smirdēja BW. 34604, 1;

2) pissend ansammeln:
es samīzu lielu pelci BW. 34683. Refl. -tiês,

1) sich bepissen
U.;

2) "?": duj mušiņas samīzās BW. 35081 var.;

3) einer Sache überdrüssig werden, den Mut verlieren
U.: tik i[r] bij, - samīzās, weiter gab' s nichts, - er mochte weiter nicht dran gehen Seew. n. U.

Avots: ME II, 688

samìzt,

1): tabakas lapas samīza un sakaltēja (pret laputīm) AP.; ‡

3) = ‡ samīzināt Stenden. Refl. -tiês,

1): cē̦rpuot aita samieznas Lttic. 436.

Avots: EH XVI, 431