I samàldît,

1) in die Irre gehen lassen
(perf.) Vank.: s. dzērves. žīdu nesamaldīsi: viņš jau ceļu zina pats. samaldīja mani divi stundes pa mežu Gr. -Buschhof;

2) irrend erreichen
MsiI. Refl. -tiês,

1) längere Zeit umherirren:
samaldījies trīs dienas LP. III, 86; VII, 1267. puisis samaldās ilgu laiku, beidzuot iekuļas svešā pilī IV, 70. saimnieks tur vai visu nakti... samaldījies VII, 971;

2) sich verirren
Ewers.

Avots: ME II, 679, 680

I samàldît, Refl. -tiês,

2): mājā nākdama es samaldījuos L. Perlbacha Priekšpilsētas noslēpums 27.

Avots: EH XVI, 428

II samaldît, fertigmahlen Wid.

Avots: ME II, 679

III samaldît, Brot, Lebensmittel besorgen, ins Haus schaffen L. (urspr. Wohl: zusammenbetteln). Zu li. mel˜sti "bitten", maldýti "fortgesetzt bttten" , poln. modła (wenn aus urslav. *moldla) "Gebet"; über die welteren Zusammenhänge s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 289 und Būga KSn: I, 143.

Avots: ME II, 680

III samaldît: zur Etymologie s. auch Benveniste Bull. XXXIII, 134.

Avots: EH XVI, 428