samargāt

samar̂gât(iês) Warkl., = sapît(iês).

Avots: ME II, 680

samar̂gât: margiem Rīga samargāta ("?"; Var. [aus Prl.]: samarguota) BW. 31775 var. (aus Odensee).

Avots: EH XVI, 429