samedīt
samẽdît, (nachäffend) verhöhnen: viņš mani stipri samēdīja Golg. viņš katru pruot samēdīt Warkl.
Avots: ME II, 684
Avots: ME II, 684
samedīt
samedît,
1) tr., jagend, auf die Jagd gehend erlangen, (fest)fangen:
medījumu LP. VII, 237. samedīt trīs... vēršus I; 7. tu kurini uguni, un es iešu kuo samedīt VI, 477. samedītuo zvē̦ru ādas Konv. 1574. bezdievīgais traucas blēžus samedīt Spr. Sal. 12; 12;
2) intr. längere Zeit jagen:
samedījuši divas dienas, bet neķēries... ne˙kā LP. V, 86.
Avots: ME II, 682
1) tr., jagend, auf die Jagd gehend erlangen, (fest)fangen:
medījumu LP. VII, 237. samedīt trīs... vēršus I; 7. tu kurini uguni, un es iešu kuo samedīt VI, 477. samedītuo zvē̦ru ādas Konv. 1574. bezdievīgais traucas blēžus samedīt Spr. Sal. 12; 12;
2) intr. längere Zeit jagen:
samedījuši divas dienas, bet neķēries... ne˙kā LP. V, 86.
Avots: ME II, 682