samigluôt Wid., intr., sich in Nebel hüllen: e̦zariņš samigluojis (Var.: aizmiglājis, apmigluojis) BW. 3668, 2. trīs gadiņus tā pļaviņa me̦lnu miglu samigluoja 34714, 2 var.

Avots: ME II, 685

samigluôt, ‡

2) s. miglu, Nebel erregen:
aiz upītes balta migla; kas tuo miglu samigluoja? BW. 3527, 1.

Avots: EH XVI, 431