samirkšķinât, auch samirkšķêt, tr., stark blinzeln machen: onkulis samirkšķināja bailīgi actiņas CTR. I, 39. viņš samirkšķēja savas acis Plūd. Rakst. II, 315. Refl. samirkšķinâtiês, einander (mit den Augen) zuzwinkern, -winken: audēji samirkšķinājās acīm Kaudz. Ve̦cpiebalga 56. zariņi me̦t viens uotram... galviņām un samirkšķinās actiņām Valdis Stabur. b. 83.

Avots: ME II, 686

samirkšķinât: "viņš samirkšķēja savas acis" ME. III, 686 zu ersetzen durch "samirkšķēja savas acis tik˙pat cieši". Refl. -tiês: viņš samirkšķinājās acīm ar pirmuo kungu Vanagu ligzda 45.

Avots: EH XVI, 431