samugāt

samugât Etn. IV, 147; tr.,

1) verwirren, verwühlen:
s. linus; matus Hirschenhof. zirgi... staigādami daudz buntes (sc.: linu) samugājuši Latv. ruokas sacirtusi samugātajuos matuos A. v. J. 1896, S. 646;

2) tüehtig quetschen; drücken:
puiši, samugājiet meitas! N. -Bartau.

Avots: ME II, 689


samugāt

samugât,

1): auch Fest., PV.

Avots: EH XVI, 432