samur̂minât ² , viel od. eine gewisse Zeit hindurch murmeln: vecene samurmināja visādus būrvības vārdus Dunika.

Avots: ME III, 690

samur̂minât ² , ‡ Refl. -tiês, einander zumurmeln: aitas samurmināsies savā valuodā A. Brigadere Sk. v. 201.

Avots: EH II, 432