samâcît, tr., (zu Bösem) instruieren (perfektiv): samācījuši manu vīru, ka šim vajaguot labāk pie tiesas Plūd. Rakstn. II, 373. rīšmete... visus samācīja... uz zemes prasīšanu Janš. Bandavā I, 5: Refl: -tiês, (viel) auslernen.:

Avots: ME II, 682

samâcît, ‡

2) gründlich unterrichten:
kuo turienes ... skuoluotājs ... samācījis Janš. Bandavā II, 35.

Avots: EH XVI, 429