sanoņa

sanuoņa, auch saņuoņa, das Summen; kaum vernehmbares Getöse in der Ferne Kl.: mušu sanuoņa neceļuoties vien nuo viņu spārnu sišanas, bet mušām e̦suot sava valuoda A. v. J. 1896, S. 873. bišu sanuoņa pavasara piesaulē Jauns. III, 263. viņa šajā smieklā dzirdēja tuo pašu žē̦luo sanuoņu, kas viņai visu laiku dūca ausīs Duomas III, 1297. iz... dzīvuokļa luogiem plūst dzīru saņuoņa Vārpas 5.

Avots: ME II, 694