sapārot

sapãruôt, sapãŗuôt, tr., paaren (perfektiv). Refl. -tiês, sich paaren; heiraten (p erfektiv): sūnas varē̦tu sapāruotîes ar papardēm Vēr. II, 798. tēviņš, kas ar mātīti sapāruojies A. XX, 39. viņa pati ar manu tē̦vu arī jauni sapāruojušîes Janš. Dzimtene V, 392.

Avots: ME II, 697