sapļāpāt

sapļãpât,

1) tr., zusammenschwatzen, -klatschen:
vai nu mazum tiek sapļāpāts! Stari Il, 921. nez kuo tuoreiz... nesapļāpājām par... brūtgāniem! A. XXI, 784;

2) intr., längere Zeit schwatzen, klatschen:
sapļāpājuši līdz pusnaktij LP. I, 146. Refl. -tiês, zusammen schwatzen, klatschen: tur salasījās sapīpuot, sapļāpāties MWM. VIII, 246.

Avots: ME II, 705