sapūlēt
sapūlêt Ar.,
= sastrādāt 2 und 3. Refl.
-tiês, sich stark anstrengen: kungs bij tâ sapūlējies, ka sviedri uz pieres bij izlīduši Krišs Laksts 14.
esi par daudz saskrējies un sapūlējies Alm.
Zūza bij ļuoti sarkana nuo sapūlēšanās Krišs Laksts 22.
Avots: ME II,
710
sapūlēt
sapũlêt,
1): s. zirgu Frauenb.; ‡
3) aufbauen: ē̦kas s. Jürgens 39.
Avots: EH XVI,
439