sapūlēt

sapūlêt Ar., = sastrādāt 2 und 3. Refl. -tiês, sich stark anstrengen: kungs bij tâ sapūlējies, ka sviedri uz pieres bij izlīduši Krišs Laksts 14. esi par daudz saskrējies un sapūlējies Alm. Zūza bij ļuoti sarkana nuo sapūlēšanās Krišs Laksts 22.

Avots: ME II, 710


sapūlēt

sapũlêt,

1): s. zirgu Frauenb.; ‡

3) aufbauen:
ē̦kas s. Jürgens 39.

Avots: EH XVI, 439