I saperinât,

1) ausbrüten lassen:
saimniece saperinājusi daudz cāļu Wolm.;

2) aushecken, erzeugen:
s. naidu Saikava.

Avots: ME II, 698

I saperinât, ‡

3) bebrüten lassend verderben (tr.):
padēkli liek, kad vistas dēj, lai nav jaunā uola jāsaperina Salis.

Avots: EH XVI, 435

II saperinât, = sajaukt: s. dzijas Wolmarshof.

Avots: ME II, 698