saplîst, intr.,

1) zerreissen, entzweigehen, zerbrechen:
suns izdzina ve̦cu puisi saplīsušu (Var.: saskrandušu) kažuociņu BW. 13071, 2. vīzes saplīsušas 32864. rati saplīsuši 2078;

2) niederkommen:
meita saplīsusi, das Mädchen hat ein Kind gekriegt Mag. IV, 2, 128. saplīsuse viņu māju pirtī MWW. X, 483.

Avots: ME II, 703

saplîst,

1): saplīsusi (= saplaisājusi) maize Salis. ka tevi saplīstu (sic! dass du bersten würdest!)!
kuo tu gauduo? Sonnaxt. ‡ Refl. -tiês, = saplîst 1: saplīsās jam vîzes Pas. XII, 353.

Avots: EH XVI, 437