saplaisāt

saplaisât Wid., saplaisuôt, saplaisnât, intr., rissig werden, (zer)springen: krāsne saplaisā LP. I, 45. sluošu kāts saplaisā 124. gultiņā nuo pe̦lē̦kiem, saplaisājušiem dēļiem A. XX, 642. saplaisājušās durvis 643. tuorņi saplaisājuši. MWM. VIII, 528. rūte bija saplaisājuse MWM. X, 192. miza saplaisājuse Zalktis I, 102. maizes klaips saplaisuo Etn. I, 112. uzkaļņu pauguri bija saplaisājuši Saul. I, 240. saplaisājusi āda, gesprungene, rissige Haut. ruokas saplaisājušas D. Kleinb. J. 49. gabali saplaisāja gabaluos Pūrs III, 90. lūpas saplaisnās Dzimt. Vēstn.

Avots: ME II, 701