saplaisnēt

saplaisnêt N. - Peb., saplaîsnât 2 , -ãju Koddiack, saplaĩsnât Neuhausen, rissig werden, bersten, Ritzen bilden: vecītis izvilka nuo kabatas saplaisnējušu cigāru Pasaules lāpītājs 169. sakaltusi zeme saplaîsnē (Sessw., Nötk., Salgaln, Ruhental, Fockenhof, A. - Schwanb., Lös., Odsen) oder saplaîsnā Preekuln, Nötk., Laud., Sessw., Festen. le̦dus saplaîsnājis 2 od. saplaîsnējis 2 Schibbenhof.

Avots: ME II, 701


saplaisnēt

saplaisnêt: rijas kluons saplaîsanējis 2 Pankelhof, Schnickern.

Avots: EH XVI, 436