sapodāt

sapodât, tr.,

1) = sapudât Dond., Wandsen;

2) mit alten Kleldungsstücken vollhängen, anfüllen:
istabu Dond. Refl. -tiês, = izpodâties: zirgi jau iejūgti, bet meitas vēl nav sapodājušās Stenden.

Avots: ME II, 706


sapodāt

sapodât, Refl. -tiês: auch Rothof n. FBR. VIII, 111.

Avots: EH XVI, 438