sapraulêt L., Wid., sapraulât, intr., verfaulen, vermodern, ausfaulen, vermasern (sapraulāt) Für. I (unter praulis): sapraulējis kuoks Hiob 41, 18. sapraulējis (Var.: sapraulājis, izpraulējis, izburbājis, izduobājis, iztrūdājis u. a.) uozuoliņš BW. 13041, 7. saspārdīju sapraulēj[u]šu (Var.: sapuvušu) bē̦rza ce̦lmu 15097, 2, sapraulājuši ir viņu tikumi Stari II, 203.

Avots: ME II, 707

sapraulêt: mit aû AP. - "(sapraulāt) Für." ME. III, 707, zu verbessern in "(sapraulēt) Für.".

Avots: EH XVI, 438