saprecêt, tr., heiraten (perfektiv; gew.: apprecēt): bāliņš sievu saprecēja (Var.: apprecēja, saderēja) BW. 15888, 3. puiši nevar sievas saprecēt 15008. Refl. - tiês, sich (miteinander) verheiraten: viņi pārāk jauni saprecējušies Jauns. viņš sastuopas ar Mildu, sapre̦cas A. XI, 749. saprecēties ar svešiniekiem Norv. 83. Sprw.: ve̦lns deviņus pārus vīzes nuoplēš, kamē̦r viens pāris sapre̦cas.

Avots: ME II, 708

saprecêt, Refl. -tiês: trīs apaļas vasariņas adulnieši precējās; nī vareja s., nī ar labas nuolūkuot Tdz. 59797.

Avots: EH XVI, 438