sapruotīgs, verständig, vernünftig (nicht gebräucht.): sapruotīgi vārdi (vernünftige Reden) I Kor. 2, 4. sapruotīgā darbā Glück II Mos. 39, 3. gudrî un sapruotīgi ļaudis V Mos. 4, 6. tu šās (lietas) esi paslēpis... gudriem un sapruotīgiem un nuo tām ziņu devis... bērniņiem Lukas 10, 21.

Avots: ME III, 708

sapruotīgs: auch Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 215), FBR. XVIII, 168, IMM. 1934 I, 427 f. (aus alten Texten).

Avots: EH II, 439