sapļekāt
sapļe̦kât, intr., zusammenfallen, glitschig, schliefig werden: es šuoreiz izcepu sapļe̦kājušu maizi Dond. N. RKr. XVII, 50.
Avots: ME II, 705
Avots: ME II, 705
sapļekāt
sapļe̦kât, ‡
2) = samĩdît: s. labību Wolmarshof. s. (= sabrist 1) kājas Dunika. ‡ Refl. -tiês Dunika. = sabristiês.
Avots: EH XVI, 437
2) = samĩdît: s. labību Wolmarshof. s. (= sabrist 1) kājas Dunika. ‡ Refl. -tiês Dunika. = sabristiês.
Avots: EH XVI, 437