saradīt

saradît, tr., (er)schaffen (auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen): dievs bij saradījis daudz dzīvnieku LP. VII, 875. Refl. -tiês, = sarasties: aitām saradījās jē̦ri Salis. tur saradījās daudz ļaužu Lautb.

Avots: ME II, 711