saravêt,

1) tr., zusammenjäten:
saravēju ve̦se̦lu gruozu nezâļu;

2) intr., längere Zeit jäten:
saravēju visu dienu, līdz vē̦lam vakaram.

Avots: ME II, 714

saravêt,

2): trīs dieniņas saravēju BW. 28192.

Avots: EH XVI, 441