I sarinkt, tr.,

1) zusammensammeln, -betteln:
tu katrā sādžā sarinksi tik pilnas tarbas Janš. Dzimtene ² I, 317, visu, kuo saubaguo, tūliņ nuodzer pat sarinktuo maizi pārduodus Dzimtene IV, 210;

2) "sagrābt klēpjuos": jāsarink auzas Rutzau.

Avots: ME II, 717

I sarinkt,

1): versammeln; (die Leinwand aus der Bleiche) leicht zusammenwickeln
OB.;

2): "savelt, savākt kuopā" Dunika (mit iñ): s. auzas; s. (= savãkt) aves.

Avots: EH XVI, 442

II sarinkt; intr.,

1) sich zusammenringeln
Alksnis - Zundulis, sich krümmen, bücken: guļ sarincis kâ dieva ausī Alksnis - Zundulis. kuo nu tupi kâ sarincis (nuo aukstuma sarāvies, sastindzis)? Schibbenhof. vārna aukstumā sarinkusi ragā Würzau. stāv salā sarincis Alksn. - Zund. ir sarinkušiem zemes bē̦rniem raizes Līguotnis;

2) sarincis, krank Grünh.

Avots: ME II, 717

II sarinkt,

1): "sarauties (von einem Lebewesen)" Siuxt: viņš stāv tâ kâ dieva kuociņš sa˙riñcis.

Avots: EH XVI, 442