sarkanējs

sar̂kanẽjs, rötlich: balti sarkanējs kâ ābuoliņš Asp. saule uzle̦cuot sarkanēji RKr. VII, 998. - Plur. sarkanēji, die rötlichen Wolken bei Sonnenuntergang: krē̦sla metās un spuožie sarkanēji nuodzisa Saul. nuodziest vakara sarkanēji Druva III, 6.

Avots: ME II, 720


sarkanējs

sar̂kanẽjs: auch (mit ar̂ 2 ) Orellen, ("mit roten Wangen") Seyershof.

Avots: EH XVI, 443