sarks

sarks, sar̂kš 2 Sassm., etwas rötlich Sassm.: sarki (Var.: sārti) vaigi BW. 11156, 1. kam, saulīte, sarka lēci? VL. aus Rutzau. Wohl zur Wurzel von sārts "rot" (vgl. Būga KSn. I, 21 und 281) u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 499); zum Suffix vgl. z. B. li. pìlkas "grau" Das in sarkš etwa nach zaļš "grün".

Avots: ME III, 721