sarūkt,

1) erdröhnen
Spr.;

2) jem. durchschelten, böse werden
Spr. Refl. -tiês, sich verzanken Ar.

Avots: ME III, 724

sarūkt, Refl. -tiês: ar manu tē̦vu tâ sarūcās, ka ... Sārts Str. 90. vie˙nādi dzīvē iznāk sarūkšanās Seyershof.

Avots: EH XVI, 444

saŗûkt ² Dunika,

1) = sarūkt 1: pē̦rkuons saŗūca;

2) = sarūkt 2: tē̦vs saŗūca uz bē̦rniem.

Avots: EH XVI, 445