saskrambât, tr., zerkratzen Wid.: saskrambāja un sadurstīja kājas MWM. VI, 16. tu esi ruokas saskrambājusi Stari I, 224. saskrambāti pirksti Niedra Zemn. dē̦ls 56. saskrambātais ģīmis kvē̦luoja Jaun. mežk. 110. kuoku mizu saskrambājuot Konv. ² 1168. Refl. -tiês, zerkratzt werden: ģīmis saskrambājās LP. VII, 1278.

Avots: ME III, 733

saskrambât: saskram̃bāts galds Trik.

Avots: EH XVI, 447