saskubināt

saskubinât, anregen, anreizen, aufreizen, aufwiegeln U.: ve̦cvēveris saskubināja savus draugus Aps. IV, 28. Arturs saskubināja arī savējuo (= zirgu) Veselis Saules kapsē̦ta 117. uz dumpi saskubināt, zum Aufruhr aufwiegeln U, visus samācīja, saskubināja uz zemes prasīšanu Janš. Bandavā I, 5.

Avots: ME III, 734


saskubināt

saskubinât: s. pie darba Dunika.

Avots: EH XVI, 448