saskūtêt, tr., zu etw. überreden, aufwiegeln: brāļi māsu saskūtējuši uz Rīgu braukt (pret ve̦cāku gribu) Serben.

Avots: ME III, 735

saskūtêt: auch (mit ũ) AP., C., N.-Peb., Veļķi; aufhetzen, aufwiegeln Peb. n. U. (unter skūtēt); biedri viņu saskūtē Austriņš Raksti V, 135.

Avots: EH XVI, 448