saslaistît, tr., aufstellend, aneinanderstellend anfertigen: tautu dē̦la istabiņa žagariem saslaistīta BW. 25831, 2. atradu (sc.: istabiņu) skangaliem saslaistītu 25816, 2. Refl. -tiês, sich in die Höhe heben: matu palieki gar galvas sāniem saburzījušies un saslaistījušies Saul. I, 134.

Avots: ME III, 735

saslaistît, ‡

2) aufstellen (eine Reihe von Objekten):
lûkus plêst, lieliem baķiem s. Tdz. 36712.

Avots: EH XVI, 448