saslêgt, tr., zuschliessen, einschliessen U.: tur tevi saslēgs deviņās atslē̦gās Br. 425. saslē̦guši zirgus JR. IV, 152. viņš likšuot saslēgt visus ar aitām un zirgiem stadulā Kaudz. M. 48. Refl. -tiês, sich zuschliessen, einschliessen, verschliessen: viņš saslēdzās un sasprādzējās sevi kâ ve̦rgs Ezeriņš Leijerk: I, 89.

Avots: ME III, 736

saslêgt: pirkstus durvju starpā s. (klemmen) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XVI, 448