sasmacināt

sasmacinât, tr., fakt., stickig, muffelig machen: Eiruopas sasmacinātā atmosfērā Vēr. II, 242.

Avots: ME III, 738


sasmacināt

sasmacinât, ‡

2) stinken machen:
ziediņus ... s. ar cūku smaku Dünsb. Joc. pas. un stāst. 50.

Avots: EH XVI, 448